Par skolēnu izglītošanu Jaunlutriņu pagastā no senatnes līdz mūsdienām

Par izglītošanās sākumiem uzskatāma mājmācība. Laikā no 1805. līdz 1840.gadam ar to nodarbojās amatnieks Otto Hercbergs, "Eglīšu" māju saimniece Līze Lasis, audējs Fridrihs Šube.

No 1825. līdz 1890.gadam darbojās "ķesterskola", kurā strādāja Lutriņu draudzes ķesteris. Skolas vajadzībām no muižas piešķīra mājas 90 pūrvietu kopplatībā un nosauca par "Ķesteriem".

1840.gadā tika pieņemts lēmums par Lutriņu pagasta skolas ierīkošanu. Līdz 1851.gadam skola darbojās vienlaicīgi ar ķesterskolu. 1851.gadā uzcēla jaunu skolas namu netālu no ķestera mājām, piešķirot no muižas 20 pūrvietas zemes (vēlāk palielināja par 30 pūrvietām). Šajā ēkā skola pastāvēja līdz 1931.gadam.

Skolas ēku nodeva pagastam, tajā ierīkoja nespējnieku patversmi un nosauca par "Atpūtām".

1840.gadā pagasta otrā malā "Rīkutos" sāka darboties vēl viena skola. Dažus gadus skola tika pārcelta arī uz "?ukuru" krogu. 1885.gadā šo skolēnu izglītošanas vajadzībām tika uzcelts jauns nams Silmaņu meža ielokā. Šeit skola pastāvēja līdz 1923.gadam, kad tika pievienota Lutriņu 6-klasīgai pamatskolai Jaunmuižā. Skolu tautā dēvēja par Laša skolu ( skolotājs Gustavs Lasis).

Lutriņu 6-klasīgā pamatskola sāka darboties 1921.gadā Lutriņu mācītāja muižā, jo Jaunmuižas pils vēl nebija nodota skolas vajadzībām. Tikai 1923.gada 17.decembrī skolu pārvietoja uz Jaunmuižas pili.

Laika gaitā skolai mainīti nosaukumi un mācīšanās laika ilgums, bet t.s. Jaunmuižas pilī tā darbojas vēl aizvien.

Kopš 1937.gada skolu beiguši 1388 skolēni.
Jaunlutriņu attīstības biedrība © 2010
Kontaktpersonas: Ilze Kļava, ilze@druva.lv, 29115267 | Ilze Lāce, ilze21lace@inbox.lv, 29189208
Mājas lapas izveide WeDidIt [Pārvalde]